Restart BSR projekta nacionālais seminārs nr.3 par valsts atbalsta nepieciešamību uzņēmumiem, kas nonākuši krīzes situācijā. |

Svētdiena, 2021 gada 28. februāris
Vārda dienas svin Skaidrīte, Justs, Skaidra x

Restart BSR projekta nacionālais seminārs nr.3 par valsts atbalsta nepieciešamību uzņēmumiem, kas nonākuši krīzes situācijā.

Otrdien, 27.oktobrī, notika Restart BSR projekta nacionālais seminārs nr.3, kuru organizēja Latvijas Tehnoloģiskais centrs un Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, klātienē un virtuāli piedalījās pieaicinātie eksperti, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pārstāvji. Semināra īpašā viešņa – Eleni Tzoka Stecka, Polijas Family Business Foundation, kas dalījās pieredzē par mentoru tīkla izveidi un apmācībām uzņēmēju atbalstam.

Seminārā turpinājās iepriekšējā nedēļā aizsāktās diskusijas par valsts atbalsta nepieciešamību uzņēmumiem, kas nonākuši krīzes situācijā.

 

📊 Cita starpā tika apspriesti LR Ekonomikas ministrijas pasūtītā pētījuma “Analīze par labāko Eiropas atbalsta, agrās brīdināšanas un otrās iespējas sistēmu pārneses iespējām Baltijas jūras reģiona valstīs” rezultāti.

 

🆘Pētījuma mērķis: sekmēt 4 pilotvalstīs (Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā) tādu uzņēmuma atbalsta modeļa ieviešanu, kas, atbilstot esošām tiesību aktu direktīvām, būtu efektīvākais risinājums finansiālās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem un iesaistītajām institūcijām / personām.

 

👆Tiem, kas vēlas padziļināti iepazīties ar analīzi, tās rezultātiem, piedāvājam nelielus izvilkumus no augšminētā pētījuma. Secinājumus varat izdarīt paši.

 

“Agrīnās brīdināšanas sistēma ir sistēma, kuru izmanto, lai prognozētu uzņēmuma vai valsts nākotnes darbības rezultātus, iespējamās novirzes no plānotā, kā arī samazinātu riskus krīzes gadījumos.

 

Pilnīga un efektīva agrīnās brīdināšanas sistēma atbalsta 4 galvenās funkcijas: riska analīze, uzraudzība un brīdināšana; izplatīšana un komunikācija un reaģēšanas spēja.

Pētījumi rāda, ka visi uzņēmumi periodiski pārdzīvo dažādas izcelsmes krīzes, un atkarībā no tā, kā tās tiek risinātas, krīzes var novest līdz finanšu grūtībām un tai sekojošai maksātnespējai. Katrai krīzei ir iespējami dažādi risinājumi.

 

🇪🇺 Joprojām lielākajā daļā ES dalībvalstu nav iespējams pabeigt juridisko maksātnespējas procesu 1 gada laikā un 3 gadu laikā atbrīvot uzņēmumu no maksātnespējas procesa.

 

❗ Svarīgi! Latvijas ekspertu (gan pārvaldes sektora, gan uzņēmēju) kopīgais vērtējums liecina, ka atbalsts gan krīzes prevencijas jomā, gan tiesiskā ietvara jomā Latvijā ir nepilnīgs un uzņēmējdarbības saglabāšanu maz stimulējošs.

Pretēji, jeb pozitīvi, atbalstu tiesiskajā ietvarā vērtē Latvijas pārvaldes sektora eksperti.

☝️ Latvijā nozīmīgākie šķēršļi, kas rodas uzņēmumiem, kuri nonākuši finanšu grūtībās, ir sekojoši:

(1) valsts zema uzticēšanās uzņēmējiem,

(2) valsts un pašvaldību sniegto atbalsta pakalpojumu nepietiekama efektivitāte – pieejamo rīku, pakalpojumu, mehānismu, stimulu iedarbīguma līmenis un

(3) to kvalitāte.

 

☝️ Norādīti tiek daudzi nozīmīgi šķēršļi, minēsim tikai dažus:

(1) ekonomiskā recesija,

(2) informācijas trūkums par restrukturizācijas iespējām,

(3) negodprātīga uzņēmēju attieksme pret maksātnespējas procesu,

(4) negodprātīga sadarbības partnera rīcība, uzzinot, ka ir grūtības,

(5) valsts un pašvaldību sniegto atbalsta pakalpojumu nepietiekams skaits – pieejamo atbalsta rīku, pakalpojumu, mehānismu, stimulu u. c. trūkums un

(6) grūti pieejamais riska kapitāls grūtībās nonākušam uzņēmumam.

Savukārt galvenie faktori, kuri būtiski ietekmē Latvijas atbalsta, agrīnās brīdināšanas un otrās iespējas ieviešanu valstī ir šādi:

(1) politiskās gribas – tiesiskās un ekonomiskās – saskaņotības trūkums,

(2) ekonomikas stagnācija un recesija,

(3) uzņēmēju neticība atbalsta sistēmas efektivitātei,

(4) zemas uzņēmēju kompetences par uzņēmējdarbības krīzes preventīvām darbībām (t. s. finanšu lietpratība, krīzes vadība u. c.),

(5) korupcijas līmenis valstī,

(6) sadarbības partneru nevienlīdzīga attieksme pret restrukturizācijas procesiem,

(7) politiskā regulējuma stabilitāte,

(8) ēnu ekonomikas īpatsvars valstī,

(9) nepietiekams finansējums dalībai atbalstam no uzņēmējiem,

(10) uzņēmējiem grūti pieejams riska kapitāls,

(11) maza pieredze un kompetences trūkums atbalsta ieviešanai pārvaldes un pilsoniskās atbalsta sabiedrības pusē – grūtības nodrošināt sistēmas efektivitāti un

(12) sabiedrības neticība, ka neveiksmes uzņēmējdarbībā ir godprātīgas rīcības rezultāts.”

 

👉Ar pilnu pētījuma tekstu varat iepazīties: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3288

 

Print

Sadarbības partneri