Rosina paplašināt par ES fondu uzraudzību atbildīgo iestāžu loku |

Ceturtdiena, 2019 gada 19. septembris
Vārda dienas svin Verners, Muntis x

Rosina paplašināt par ES fondu uzraudzību atbildīgo iestāžu loku

Ministru kabinets 02.07.2019 vēl nelēma par Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto indikatīvo laika grafiku nākamajam Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodam no 2021. gada līdz 2027. gadam, jo atsevišķi ministri vēlas paplašināt to institūciju skaitu, kuras būtu atbildīgas par ES fondu līdzfinansēto projektu ieviešanu un uzraudzību.

ES fondu neizpilde zinātnes un inovācijas jomā

Šajā ES fondu plānošanas periodā, kas ilgst no 2014.gada līdz 2020.gadam, šo funkciju veic viena iestāde – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Izskatot FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par nākamo ES fondu plānošanas periodu, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) iebilda pret Ministru kabineta protokola lēmumā minēto, ka CFLA būs vienīgā ES fondus uzraugošā iestāde arī nākamajā fondu plānošanas periodā.

“Nav uzskatāmas analīzes par to, ka šāds modelis ir efektīvais. Turklāt pētījumi un ekspertu atzinumi rāda, ka zinātnes un inovāciju jomā ir ES fondu neizpilde, kas skaidrojama ar ES fondu pārvaldības modeli. Tāpēc arī rosinām pārskatīt šo modeli,” sacīja ministre. Pēc valdības sēdes Šuplinska žurnālistiem precizēja, ka šajā ES fondu plānošanas posmā CFLA ir tā, kas noteica fondu finanšu plūsmu, tomēr Latvijā joprojām trūkst finansējuma zinātnei un inovācijām.” Ja būtu cits apsaimniekošanas mehānisms, kas skatītu saturisko un finansējuma nepieciešamību, tad ES fondu apguve būtu veiksmīgāka,” klāstīja izglītības un zinātnes ministre.

Pēc viņas teiktā, patlaban Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupās tiek apspriests jaunais zinātnes pārvaldības modelis, savukārt Ekonomikas ministrija (EM) ir sākusi domāt par tehnoloģiju padomes izveidi. Šī darba rezultātā ministrijas līdz rudenim varētu piedāvāt savus priekšlikumus jaunu aģentūru izveidei, kuras būtu atbildīgas par ES fondiem.”Nav iespējams īsā periodā pariet uz vienu iestādi, kas apvienotu tehnoloģiju un zinātnes jomas, tāpēc arī rosinām apvienot vairākas aģentūras – līdz divām, kuras līdz ar CFLA nākamajā ES fondu periodā būtu atbildīgas par līdzekļu sadali,” skaidroja Šuplinska.

Grib atjaunot LIAA uzraudzību EsS fondu finansējumam

Tādējādi par ES fondu uzraudzību turpmāk būtu atbildīga ne tikai CFLA, bet arī uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) bāzes veidota aģentūra, kas atbildētu par ES fondiem inovācijām. Savukārt, apvienojot virkni IZM pakļautībā esošu iestāžu, piemēram, Latvijas Zinātnes padomi, Valsts Izglītības attīstības aģentūru, Studiju un zinātnes administrāciju u.c. tiktu izveidota aģentūra, kas atbildētu par ES fondu pieejamību zinātnei.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) valdības sēdē atzina, ka viņš saprot Šuplinskas piedāvājumu, jo CFLA ne vienmēr var izlemt jautājumus, kas ir konkrētās nozares kompetencē. “Ir bijuši gadījumi, kad CFLA jautājumus risina formāli. Tāpēc atbalstu domu, ka šis priekšlikums ir vērtējams,” pauda Bordāns. Pret minēto priekšlikumu valdības sēdē iebilda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), atgādinot, ka CFLA kā vienīgā par ES fondu ieviešanu atbildīgā iestāde tika izvēlēta, lai mazinātu administratīvo slogu un mazinātu iepriekšējā ES fondu periodā no 2007. gada līdz 2013. gadam novērotos riskus, kad par neprecīzi aprēķinātām izmaksām valstij nācās atmaksāt ES fondu līdzekļus.

Reirs nepiekrīt pārmetumiem CFLA

“Pielaidīgā attieksme iepriekšējā ES fondu ieviešanas periodā bija par pamatu tam, ka ES fondu uzraugošās institūcijas neatbalstīja daudzas izmaksas. Turklāt 2014. gadā divas pašvaldības gandrīz bankrotēja tikai tāpēc, ka tām nācās atmaksāt ieguldīto ES fondu naudu,” stāstīja finanšu ministrs. Reirs arī noraidīja kolēģu pausto, ka CFLA kā ES fondu uzraugs neļauj nozarēm sasniegt mērķus. “Interesanti, ka iestāde, kas slēdz līgumus, tiek vainota tajā, ka netiek sasniegti mērķi. CFLA ir tā, kas slēdz līgumus un uzrauga līgumu izpildes gaitu, turpretī ministrijām ir visas tiesības veidot tādu politiku, kādu tās uzskata par pareizu,” uzsvēra Reirs.

Viņš piebilda, ka iepriekš Latvijā bija desmit ES fondu sadarbības institūciju, kas radīja nesapratni, jo, piemēram, viens uzņēmējs, veidojot projektus dažādās sadarbības iestādēs, saskārās ar atšķirīgām prasībām, turpretī tagad šādu problēmu vairs nav. “Ņemot vērā šī ES fondu plānošanas perioda pozitīvo pieredzi, arī nākamajā periodā CFLA būtu saglabājama kā vienīgā iestāde,” sacīja finanšu ministrs.

Galējo lēmumu pieņems oktobrī

Plānots, ka ministri par jaunā ES fondu perioda pārvaldības modeli vienosies nedēļas laikā, kad minētais jautājums atkārtoti nonāks Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā. Vienošanās par trīs ES fondu uzraugošajām iestādēm būs konceptuāla, jo precīzu piedāvājumu plānots izstrādāt līdz šā gada oktobrim.

LETA jau vēstījusi, ka ES fondu plānošanas periodā no 2014. gada līdz 2020. gadam fondu administrēšana atrodas vienās rokās – šo funkciju pilda CFLA, kas veic projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju tiešo apkalpošanu, uzrauga projektu atlasi un līgumu noslēgšanu, konsultē par maksājumiem un citiem ar fondu finansējuma administrēšanu saistītiem jautājumiem.

Iepriekš – no 2007. gada līdz 2013. gadam – sadarbības iestādes ES fondu ieviešanā bija CFLA, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra, Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts izglītības attīstības aģentūra un Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

2015. gadā Valsts kontroles veiktajā revīzijā par ES fondu plānošanas periodu no 2007. gada līdz 2013. gadam secināja, ka šajā posmā neefektīvi izlietoti 14,5 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu. VK revīzijā konstatēja, ka ES fondu apguves sistēma nemotivē atbalsta saņēmējus sasniegt plānotos atbalsta mērķus un veicināt attīstību. Tā vietā sistēma ir orientēta galvenokārt uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu.

Avots: LETA  02.07.2019.

Print

Sadarbības partneri