Sliekas uzturā! Kāpēc ne? Viss ir tikai galvā… |

Piektdiena, 2021 gada 7. maijs
Vārda dienas svin Henrijs, Jete, Henriete x

Sliekas uzturā! Kāpēc ne? Viss ir tikai galvā…

Tehnoloģijām strauji attīstoties, paveras jaunas iespējas arī pārtikas jomā. Pēdējo 20 gadu laikā mūsu ēdienkarti papildina arvien vairāk jauni pārtikas produkti – nanopārtika, aļģes, godži ogas, čia sēklas, pamazām arī kukaiņi. Pastāvīgi pieaugot iedzīvotāju skaitam pasaulē – tuvojamies 10 miljardiem, jau paredzamā nākotnē var sākt pietrūkt augu un dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu – pākšaugu, olu, gaļas. Cilvēku pabarošanai nepieciešamās lopkopības rezultātā palielinās CO2 izmeši, veicinot globālo sasilšanu un siltumnīcu gāzu (SEG) rašanos. Ierastie olbaltumvielu avoti var kļūt par ekskluzīvu preci, kas ne katram būs pa kabatai. Nepieciešama alternatīva.

Pārtikā izmantojamas ir ap 2000 kukaiņu sugas – sienāži, skudras, circeņi, lapsenes, vaboles un citas. Kukaiņus un kāpurus savā ēdienkartē iekļauj jau 80% pasaules valstu, galvenokārt Āzijā. 2 miljardiem cilvēku tā ir ikdienišķa pārtika. Daudzi ceļojumos ir nogaršojuši dažādus termiski apstrādātus kukaiņus. Nezinot garša lielākoties asociējas ar kaut ko pazīstamu – ceptiem kartupeļiem, zivīm, čipšiem… Tātad pamatā traucē psiholoģiskā barjera, tradīcijas.

Siseņu maizi jau ražo Somijā, miltus Nīderlandē. Vācijā pieejamas slieku izcelsmes suņu nūjiņas. Sliekas tiek izmantotas putnu un zivju barības ražošanā.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente un vadošā pētniece Ilga Gedrovica pēdējos gados sava pēcdoktorantūras projekta ietvaros strādā pie tehnoloģijām, kā mūsu pārtikā iekļaut olbaltumvielas no visai neparasta avota – sliekām. Slieku audzēšanai ir nepieciešams krietni mazāk resursu nekā lopkopībai, līdz ar to šī nozare ir videi draudzīgāka. Pasaulē ir ap 300 slieku sugu, Latvijā 14. Izmantošanai pārtikā tiek pētītas Latvijā audzētas slieku sugas Eisenia fetida un Eisenia veneta

Ilga Gedrovica ir izveidojusi slieku pārstrādes tehnoloģiju, ar kuru iegūst attīrītas un vēlāk kaltētas sliekas. Slieku pārstrādes pirmais posms ir slieku mehāniska attīrīšana no komposta, ko tās lieto uzturā – tātad sliekām tiek piemērota speciāla diēta. Nākamais posms – slieku apstrāde, lai tās būtu drošas lietošanā. Pēc kaltēšanas sliekas maļ smalkas frakcijas pulverī. Tas atgādina pilngraudu miltus, lai gan krāsa ir atkarīga no lietotās kaltēšanas metodes.

Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šis process ir dārgs. 1kg slieku pulvera nepieciešami 8 kg svaigu slieku. 1 kg svaigu slieku maksā 20 EUR… Tomēr sliekas audzēt ir videi draudzīgāk un izdevīgāk nekā cūkgaļu. Galvenais nosacījums – nodrošināt pietiekamu gaisa relatīvo mitrumu (~85%), temperatūru (21-25 °C) un augu izcelsmes barību. Latvijā sliekas lielākoties audzē “uz galdiem” vai kastu sistēmās, viens no lielākajiem audzētājiem šobrīd ir SIA “Mālpils Biotehnologiju centrs”.

Jāatzīmē slieku pulvera uzturvērtība – tajā ir ļoti daudz olbaltumvielu – 72 grami 100 gramos vielas. Atšķirīgs ir arī slieku pulvera aromāts un garša, lai gan vienlaikus tas ir pietiekami neitrāls. Saskaņojot ar citām izteiksmīgas garšas vai aromāta izejvielām slieku pulveri, to var ļoti veiksmīgi pievienot jebkuram pārtikas produktam.

Visticamāk, sākumā tie varētu būt miltu produkti, piemēram, maize, makaroni, arī sausās brokastis. Slieku olbaltumvielu koncentrācija gatavā produktā būtu pieņemama līdz 10%. Pētniece Ilga Gedrovica saskata potenciālu arī našķu, bagātinātu ar inovatīvām izejvielām ražošanā, piemēram, pie alus ierasta uzkoda varētu būt grauzdēti circeņi vai slieku pulvera krekeri.

LLU sadarbojas ar reāliem Latvijas uzņēmējiem. SIA “Fazer” izrāda interesi ražot slieku maizi, makaronus. Tehnisko zinātņu doktors Kārlis Agris Gross brīvajā laikā ražo itāļu saldējumu, kuru var iegādāties kafejnīcās Siguldā. Viņš ir ieinteresējies par iespēju bagātināt gelato ar slieku izcelsmes olbaltumvielām. Interesi izrāda pavāri Ingmārs Ladigs, Roberto Meloni… Piesakās brīvprātīgie testēt produktus.

Jāatzīst, ka Latvijā vēl nav sakārtota likumdošana, lai sliekas būtu iespējams izmantot pārtikā. Visas iestrādes galvenokārt tiek orientētas uz eksporta tirgu. Eiropas Savienībā dažās valstīs tiek izmantoti pārejas noteikumi, uz kuru bāzes attiecīgā valsts izveidojusi normatīvos aktus, kas pieļauj pārtikā circeņus un miltu melnuļus, taču slieku lietojumam vēl atļauja vēl jāiegūst.

❗ Uzmanību! Sliekas ir lielisks proteīna avots. Bet tikai pēc īpašas apstrādes. Nekādā gadījumā nedrīkst ēst sliekas no dobes!

 

Print

Sadarbības partneri