Zinātne un pētniecība |

Otrdiena, 2024 gada 19. marts
Vārda dienas svin Jāzeps x

Zinātne un pētniecība

Zinātne un pētniecības attīstība ir cieši saistīta ar inovācijas politiku attiecīgajā valstī. Inovācijas politika attiecas uz dažādiem pasākumiem, kurus veic valsts, reģiona, pilsētas un vietējā administrācija, lai attīstītu inovācijas sistēmas un visa veida darbības šajās sistēmās. Tādēļ inovācijas politikas mērķis ir palielināt valsts vai reģiona inovācijas pakāpi un konkurētspēju, un tādējādi – ekonomisko izaugsmi. Tā kā inovācijas sistēmas ietver gan biznesa sektora (uzņēmēji, finansisti) pārstāvjus, gan zinātnes pārstāvjus, inovācijas politika apvieno pētniecības (zinātnes) un tehnoloģiju attīstības politikas.

Inovācijas politika darbojas dažādos līmeņos:

  • veicina tehnoloģiju izplatīšanu inovācijas sistēmā;
  • veicina tehnoloģiju un zināšanu pārnesi starp uzņēmumiem un universitātēm;
  • veicina uzņēmējdarbības izaugsmi;
  • nodrošina efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;
  • atbalsta privātā akciju un riska kapitāla pieejamību uzņēmumu izaugsmei;
  • atbalsta visu sistēmas dalībnieku starptautisko sadarbību;
  • nodrošina augstas kvalitātes un liela apjoma pētniecību izvēlētajās nozarēs;
  • attīsta pētniecības infrastruktūru;
  • atjauno sistēmas tehnoloģisko bāzi;
  • atbalsta jaunu tehnoloģiski intensīvu rūpniecības nozaru veidošanos.

Inovācijas politika tiek realizēta vairākos līmeņos. Vispārīgi šie līmeņi ir: starptautiskais, nacionālais un reģionālais līmenis.

Zinātnes vide Latvijā

Saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajiem dokumetiem, Latvijā līdz 2030. gadam ir nosprausts mērķis izveidot stabilu pētniecības un attīstības cilvēkkapitālu, bet līdz 2020. gadam – koncentrēt pētniecību 20 spēcīgās zinātniskajās institūcijās, – tādās, kas būtu uzticams partneris pasaules pētniecības organizācijām, veiksmīgi konkurētu Eiropas pētniecības programmās un veiktu pētījumus Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai nozīmīgās jomās.

Izglītības un zinātnes ministrija ir atbalstījusi zinātnisko institūciju pašu iniciētās un īstenotās strukturālās izmaiņas, atvēlot tam 11 miljonus eiro no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām resursu konsolidācijas process turpinās, vāji novērtēto institūtu resursu integrējot tajos institūtos, kuros valsts turpmāk attīstīs pētniecību. Ir radīts tāds institucionālais ietvars, kas ir vērsts uz izcilības un atbilstības tautsaimniecības attīstībai stimulēšanu zinātnisko institūciju darbā.

IZM no 2014. gada sākuma paveiktie darbi:
1) sadarbībā ar nozari ir izdevies palielināt valsts budžeta finansējumu zinātnei un noturēt šo palielinājumu pagājušā gada budžeta konsolidācijā;
2) ir mainīti pētniecības projektu vērtēšanas nosacījumi:
a. pētniecības projektus vērtē pēc būtības, saskaņā ar Eiropā pieņemtiem principiem, izmantojot starptautisku ekspertīzi;
3) ir mainīti zinātnes institūcijas bāzes finansēšanas nosacījumi:
a. valsts budžeta finansējums tiek piešķirts tikai konkurētspējīgām zinātniskajām institūcijām, kurās strādā vismaz 25 zinātnieki (PLE);
b. snieguma kritēriji ļauj piešķirt vairāk finansējuma zinātniskajām institūcijām, kurās noris intensīvāka pētniecība un kuras uzrāda labākus darba rezultātus;
c. sociālās un humanitārās zinātnes tiek vērtētas atsevišķi no dabas, dzīvības un inženierzinātnēm;
4) ir ieviesti stimuli pētniecības un augstākās izglītības ciešākai integrācijai, proti,:
a. augstākās izglītības snieguma finansējums;
b. daļa no augstākās izglītības mācībspēku atalgojuma tiek finansēta no zinātnes bāzes;
c. pētniecības projektu finansējuma nosacījumi atļauj pieņemt darbā studentus;
5) ir izveidota valsts ieguldījumu pētniecības un attīstības atdeves monitoringa sistēma;
6) ar 11 miljoniem eiro ir atbalstītas zinātnisko institūciju pašu iniciētās un īstenotās strukturālās izmaiņas, kas paredz pētniecības izcilības un būtiskuma stiprināšanu, un resursu koncentrāciju;
7) ir sagatavota otrā konsolidācijas kārta, kas paredz atlikušo vāji novērtēto institūtu resursu integrāciju tajos institūtos, kuros valsts turpmāk attīstīs pētniecību.

Pēdējo divu gadu laikā paveikti nozīmīgi darbi Latvijas zinātnes konsekventai virzībai uz konkurētspējas celšanu un spēcīgu zinātnisko institūciju izveidei un attīstībai. Līdz šim paveikto un turpmākos veicamos soļus 2016. gada 19. aprīlī analizēja konferencē “Zinātniskā institūcija Eiropā 2030: izcilības, atbilstības un konkurētspēja izaicinājumi”, izvērtējot zinātnisko institūciju konsolidācijas un attīstības projektu rezultātus.

Viedās specializācijas stratēģija

Saskaņā ar Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014-2020. gadam, valsts ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir vērsti uz viedās specializācijas jeb RIS3 mērķu sasniegšanu. Tie paredz vīzijas izstrādi, konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādas politikas izvēli, kas maksimāli atraisa valsts uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu, un tādējādi nodrošina tautsaimniecības izaugsmi. Viena no prioritātēm ir zināšanu bāzes attīstība visās zinātņu nozarēs. Latvijas RIS3 mērķis ir palielināt inovācijas kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā.

RIS3 noteiktie tautsaimniecības transformācijas virzieni, prioritātes un specializācijas jomas.

Bioekonomika

Biomedicīna

IKT

Viedie materiāli

Viedā enerģētika

Zinātnes finansējums

Valsts pētījumu programmas

Zinātniskās darbības bāzes finansējums

LZA valsts deleģēto funkciju finansējums

Zinātnisko institūciju bibliogrāfisko un citējamības rādītāju analīze

Zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes attīstība

Zinātnisko institūciju teritoriālais kartējums

Dati papildināti no: IZM

Sadarbības partneri